Mūsu luterisko ticības apliecību mācību par brīvo gribu var apkopot šādi: dabiskās lietās cilvēkam visumā piemīt veselais saprāts un brīvā griba, arī tajā, kas attiecas uz darbu, būvēšanu, sēšanu, ēšanu, dzeršanu utt., kā arī zināmu ārēji dievbijīgu darbu veikšanu un rupju kārību atmešanu (kurās Dievs par sodu nenodod sātana varā), taču — kas attiecas uz patiesu labošanos un dievbijību Dieva priekšā — šai ziņā cilvēks vairs nav brīvs, bet grēka paverdzināts.
